Sieviešu diena. Neparastie instrumenti

Pirmdien, 2021. gada 8. martā, plkst.19.00 Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā, koncertā, kuru kopīgi veidojušas un atskaņos desmit profesionālas mūziķes – vokālā grupa PUTNI un ērģelniece KRISTĪNE ADAMAITE, skanēs viduslaiku un renesanses mūzikas pērles.

Koncerta programmā iekļautas kompozīcijas, kuru autores ir divas spilgtas komponistes – SV. BINGENES HILDEGARDE (1098–1179) un latviešu jaunās paaudzes pārstāve EVIJA SKUĶE (1992). Izskanēs arī amerikāņu komponista Džeimsa Falcones (James Falzone) Bingenes Hildegardei veltītā kompozīcija un 13.–16. gs. ērģeļmūzika. Vokālos darbus kuplinās eksotiskā viduslaiku instrumenta simfonija (rataliras) un Latvijā darinātas bases skanējums, kā arī daudzi citi savdabīgas skaņas avoti – perkusijas, vibrotoni, 15 dažāda izmēra māla putni u.c., radot īpašu, mierpilnu un meditatīvu atmosfēru.

Šo instrumentu izmantojums un to skaniskās īpašības nosaka arī koncerta repertuāra izvēli – programmas centrālā ass būs Bingenes Hildegardes mūzika. Viņa ir viena no savdabīgākajām un ietekmīgākajām viduslaiku personībām – vācu mūķene un pirmā mūzikas vēsturē minētā profesionālā komponiste–sieviete, Vācijā un visā Eiropā pazīstama kā izcili apdāvināta mistiķe un praviete, imperatoru un pāvestu padomdevēja, kā arī daudzu teoloģisku, zinātnisku un medicīnisku grāmatu autore. Vokālā grupa Putni ir vienīgais ansamblis Latvijā, kas specializējies Hildegardes mūzikas atskaņošanā, kas ir ļoti sarežģīta un prasa ļoti ilgu un pacietīgu iestudēšanas darbu, kā arī precizitāti unisona veidošanā.


Koncerta biļetes:
https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/98364
Biļešu cena – 5 eiro.
Koncerta programma:
Koncerta_programma.jpg

Bingenes Hildegardes kompozīcijas rakstītas tik unikālā stilā, ka tās nepakļaujas muzikoloģiskai klasifikācijai. Viņas dziesmas ir bagātas formā un virtuozitātē, tās ietver sevī teju vai visu 11. gs. pazīstamo mūzikas žanru iezīmes (īpatnējo Karolingu dziedājumu stilu, cantus planus, tautas mūzikas žanrus utt.). Visas Hildegardes dziesmas ir garīga satura, viņa pati ir arī dzejas autore. Iedvesmu saviem darbiem un svētīgajai dzīvei Hildegarde smēlusies dievišķās vīzijās, kuras viņu apmeklēja jau kopš agras bērnības. Mūzika viņai bijusi mistiska debešķīgās sfēru harmonijas atbalss – to apliecina arī kāda laikabiedra teiktais, klausoties Hildegardes mūķeņu dziedāšanā: “Tā skanēja Paradīze pirms cilvēka grēkā krišanas.”

Vācu viduslaiku mistiķes veikums iedvesmojis arī komponisti Eviju Skuķi, kas par savu jaundarbu saka: “Bingenes Hildegarde ir viena no pirmajām feministēm Eiropas kultūrtelpā caur to, cik daudz dažādas nodarbes viņa kā sieviete ir praktizējusi savas dzīves laikā. Tas ir visnotaļ iespaidīgs saraksts – no botānikas līdz dzejai, no fizikas līdz mūzikai... Dažu brīdi, lasot par viņas dzīvi, šķiet, ka nav bijis nekā tāda, ko Hildegarde neprastu! Centos iejusties viņas ādā caur sapņu pasauli, savas sajūtas ietērpu miniatūrās kompozīcijās, kuras ir tik netveramas kā sapņi. Piektajā Hildegardes sapnī uzbūru ainas no viņas dzīves, izmantojot dažādus latīņu valodas sakāmvārdus par mūzikas, mākslas un zinātnes tēmām. Mūzikā iztēlojos sevi Hildegardes ādā un tvēru to tajā valodā, kāda šai fantastiskajai sievietei bija dzirdama apkārt ikdienā.”

Kristīne Adamaite par koncerta programmā ietvertajiem ērģeļdarbiem stāsta: “No gadsimtiem krātā ērģeļmūzikas pūra šoreiz izcelsim dažus no vissenākajiem opusiem. Lai priecētu ausis un dvēseles un varbūt – lai atturētu no ļaunām domām un darbiem, kā vēlēts Robertsbridžas kodeksa pavadvēstulē... Un šķiet, ka tas izdodas, jo 1330. gadā pierakstītā mūzika nudien spēj pacilāt garu arī šodien! Bet būs arī skumjas Tomkinsa Pavanā, būs Svētā Gara klātbūtne Kabezona fūgā, būs Freskobaldi harmoniskie labirinti un Svēlinka atbalsu rotaļas. Un vēl kāda nezināma skaņraža Pavasara mūzika, kas atradusies 16. gadsimta flāmu meitenes Suzannas van Zoltas nošu krājumā. Mēs arī gaidām jaunu pavasari!”

Koncertieraksta filmēšanu veiks SIA HDPD Productions & Dreams. Kultūras informācijas sistēmu centrs nodrošinās koncerta ieraksta saglabāšanu ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) ietvaros un drīzumā piedāvās ierakstu visiem interesentiem brīvpieejā audiovizuālo ierakstu portālā diva.lv

Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā atrodas unikālās Sauer firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā. Tas ir lielākais slavenā vācu ērģeļbūvētāja Vilhelma Zauera (Wilhelm Sauer, 1831-1916) darbs Latvijā. Pirms 1962. gadā Rīgas Doma baznīca kļuva par koncertzāli, Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca bija viena no lielākajām ērģeļu koncertu vietām Rīgā. Arī šodien šīs Sauer ērģeles ir būtiska Latvijas kultūras sastāvdaļa. Līdztekus Rīgas Doma slavenajām Walker firmas ērģelēm (1884) šis instruments ir izcils romantisma laika ērģeļu paraugs. Tas īpaši izceļas ar reģistru krāsu daudzveidību un skanējuma skaistumu. Katra reģistra tembrālā individualitāte un reizē saliedēta ērģeļu tutti saskaņa norāda uz šī instrumenta koncertisko dabu. Zauera interese par franču ērģeļbūvniecību noteikusi reģistru krāsu paleti, kas ļoti piemērota franču romantisma un baroka laika mūzikas atskaņojumiem. Pretēji Latvijā sastopamajiem vācu stila instrumentiem Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes ērģeles ir vienīgās, kas atbilst franču stila mūzikas interpretācijām, tās ir izcili piemērotas arī senākas mūzikas atskaņojumiem, tādēļ par koncerta vietu izraudzīta Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca.
DĀRTA PALDIŅA (balss, simfonijs) 2018. gadā ieguvusi mūzikas terapeita maģistra grādu Rīgas Stradiņa Universitātē. 2015. gadā ieguvusi bakalaura grādu senās mūzikas dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, studiju ietvaros Erasmus apmaiņas programmā gadu mācījusies Lionas Augstākajā Mūzikas un Dejas konservatorijā pie profesoriem Bruno Boterfa (Bruno Boterf) un Annes Delafoses (Anne Delafosse), pie kuras papildinājusies arī 15. gadsimta mūzikas meistarklasēs Parīzes Viduslaiku mūzikas centrā, vairākkārt apmeklējusi viduslaiku improvizācijas un interpretācijas meistarklases Vezelē (Vezelay) pilsētiņā Francijā pie profesoriem Rafaela Pikazo (Raphaël Picazos) un Žana Īva Emoza (Jean-Yves Haimoz), un arī  Čehijas pilsētā Prahaticē (Prachatice) pie profesores Rebekas Stjuartes (Rebecca Stewart). Kopš 2019. gada papildina savas viduslaiku mūziķes iespējas, apgūst viduslaika rataliras jeb simfonija instrumenta spēli.

Dārta ir bijusi kora māksliniece VAK Latvija, dziedājusi Tenso jauniešu kamerkorī diriģenta Kaspara Putniņa vadībā, kopš 2016. gada ir Antras Dreģes vadītās vokālās grupas Putni dalībniece, kopš 2017. gada – Laines Taboras vadītā gregoriskās mūzikas sieviešu vokālā ansambļa Schola Cantorum Vox Iubilantis dziedātāja. Darbojas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā kā interešu izglītības mūzikas pedagogs un kā brīvmāksliniece uzstājas ar koncertiem Latvijā un citur Eiropā.
KRISTĪNE ADAMAITE (ērģeles) ir mācījusies Rīgas 2. mūzikas skolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājas Leldes Paulas klavieru klasi (1994), 2002. gadā ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē (profesores Larisas Bulavas klase). Papildinājusi zināšanas Enshedes Mūzikas augstskolā Nīderlandē. Kopš studiju laika regulāri koncertē gan kā soliste, gan sadarbojoties ar koriem (VAK Latvija, Kamēr...., Balsis u.c.) un solistiem (Gunta Gelgote, Ieva Parša, Jolanta Strikaite, Kristīne Gailīte, Krišjānis Norvelis, Ēriks Kiršfelds, Artis Sīmanis u.c.). Koncertējusi daudzās Eiropas valstīs, Krievijā, Austrālijā, ASV un Kanādā, saņēmusi Lielo Mūzikas balvu 2014 par darbu ansamblī. Šobrīd ir ērģeļspēles pasniedzēja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Lutera akadēmijā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Ventspils mūzikas vidusskolā un ērģelniece Rīgas Sv. Pestītāja baznīcā, kā arī Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas mūzikas dzīves vadītāja.
EVIJA SKUĶE (1992) ir dinamiska un koša latviešu komponiste, kuras mutuļojošais talants kompozīcijā tika pamanīts jau skolas gados. Viņas daiļradē ir skaņdarbi visdažādākajiem kamermūzikas sastāviem, kormūzika un simfoniski opusi. Evija Skuķe komponē jau kopš 10 gadu vecuma, viņa absolvējusi Rīgas Doma kora skolu un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas nodaļu. Viņas pirmie skolotāji kompozīcijā – Pauls Dambis un Pēteris Vasks. Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā bakalaura grādu Evija ieguva Selgas Mences vadībā, maģistrantūru absolvējusi pie Jāņa Petraškeviča.

Evijas Skuķes mūzika ir intensīva un kustīga, allaž piesātināta ar izdomas bagātām idejām. Viņas partitūrās kūsā stihiska zemes enerģija, pārsteigumus tajās rada šķelmīgi joki un ekspresīva ritmiskā vārdnīca. Nospriegotā dramaturģija komponistes skaņdarbiem piešķir intriģējošu un neprognozējamu mūzikas ritējumu. Evijas Skuķes muzikālo rokrakstu var atpazīt uzreiz – tam piemīt arhaisks spēks un tiešums, jauneklīgs dumpinieciskums un varavīksnes krāsu spilgtums. Komponistei svarīga skaņas pašvērtība pati par sevi, tās izpētes process, precizitāte un detaļas. Skaņdarbos nereti mēdz izaicināt izpildītāju spēju robežas. Viņai patīk smagais metāls (Rammstein, Slayer, Sleep), akadēmiskajā mūzikā tuvi ir Karlo Džezualdo, Ģērģs Ligeti, Žerārs Grizē, Fausto Romitelli, Džačinto Šelsi u.c.

Jau studiju laikā Evija Skuķe guva ievērību ar saviem nepieradinātajiem skaņdarbiem un piedalījās projektos līdzās atzītiem latviešu un ārzemju skaņražiem (kora Kamēr… ierosinātie jaundarbu cikli Amber songs, Mēness dziesmas, opera bērniem Kartupeļu opera). 2014. gada viņa tika apbalvota ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Swedbank Gada balvu jaunajam mūziķim. Tajā pašā gadā Evijas Skuķes stīgu kvartets Trans(S) atzīts par vislabāko 392 kompozīciju konkurencē instrumentālās mūzikas kategorijā desmitajā Starptautiskajā kompozīciju konkursā Itālijā Citta di Udine.

Komponiste deviņus gadus dziedāja jauniešu korī Kamēr… Pati Evija saka, ka korī pavadītais laiks viņu izaudzinājis, iemācījis skatuves azartu un sadarbību ar citiem cilvēkiem augstāku mērķu vārdā.  Pateicoties Kamēr…, koris kļuvis par komponistes mīļāko instrumentu. Kora kompozīcijās viņa lieliski izjūt kora faktūras audumu, meistarīgi izmantojot plašu diapazonu un iespēju spektru, ko var izvilināt no kora balsīm. Komponiste savos skaņdarbos oriģināli apvienojusi tautiskās dziedāšanas manieri ar laikmetīgās mūzikas valodu (Mēness vokalīze, Zvīdzi, zvīdzi, Naraudavu, Gods), kā arī uzlūkojusi kori par instrumentālu vienību, to tuvinot orķestrālam skanējumam (Vēja vokalīze, Viļņi). Iespaidīgu kora balsu un orķestra skaņas izvērsumu Evija radījusi vokāli simfoniskajā opusā Ainulindale par pasaules radīšanu pēc angļu rakstnieka Džona Ronalda Rūela Tolkīna grāmatas motīviem. Skaņdarbs izskanēja arī starptautiskajā komponistu skatē ROSTRUM 2015.

Kamermūzikā Evija Skuķe aizrautīgi darina trāpīgus tēlus un kolorītus naratīvus (Mazās serenādes. Kukaiņu Meditācijas, Piecas dziesmas ar Jāņa Baltvilka dzeju), simfoniskajā mūzikā – pievēršas konceptuālām idejām,  izzinot skaņu laukus un to iespējas savstarpēji saspēlēties, kas rezultējies kompozīcijās ar neparastu tembrālo paleti un mūzikas spriegumu (Tramvajs, …you send shivers down my spine).

Viņas skaņdarbus atskaņojuši tādi kolektīvi kā VAK Latvija diriģenta Māra Sirmā vadībā, kamerorķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Normunda Šnē vadībā, jauniešu kori Kamēr… un Sōla Jāņa Liepiņa un Kaspara Ādamsona vadībā, orķestris Rīga, kā arī zināmākie latviešu instrumentālisti un dziedātāji. Evija Skuķe labprāt piedalās arī starpdisciplināros projektos – 2015. gadā kopdarbā ar komponistu Armandu Aleksandraviču un libretistu Dāvi Lāci tapa kameropera-hepenings Barista, kas tika izrādīta vienā no Coffee Inn kafejnīcām Rīgā un guva lielu skatītāju interesi. Evija vairākkārt veiksmīgi sadarbojusies arī ar performanču mākslinieci Andu Lāci. Viņu performance Atindēšana tika nominēta augstākajam apbalvojumam Latvijas mākslā – Purvīša balvai 2017. Ārpus Latvijas Evijas mūzika skanējusi Arnolda Šēnberga centrā Vīnē, Nīderlandē, Itālijā, Krievijā, Japānā.

Kopš 2015. gada Evija Skuķe strādā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā par kompozīcijas, solfedžo, elementārās teorijas, polifonijas un instrumentācijas pasniedzēju. Komponiste ir koša būtne ar krāsainiem matiem, dullām idejām un dzirkstelīgiem smiekliem. Brīvajā laikā nodarbojas ar japāņu cīņas mākslu Bujinkan un eksperimentiem kulinārijā.

https://evijaskuke.lv/

0
 .