Balādes par ziediem
29. aug. 2019
Starptautiskajā mūzikas dienā, 1. oktobrī, plkst. 19.00 Zirgu ielas koncertzālē izskanēs jauna koncertprogramma BALĀDES PAR ZIEDIEM, ko sagatavojusi vokālā grupa PUTNI, kura pagājušogad atzīmēja 25 gadu jubileju, ģitārists Jānis Bērziņš, kontrabasists Staņislavs Judins un komponiste Anna Veismane.
Programmas tematiskais centrs ir ziedi un tajā radoši apvienoti mūzikas žanri, kuru rašanos un popularitātes laiku šķir vairāki gadsimti, taču tiem ir daudz kopīga gan satura, gan muzikālās formas ziņā. "Balādes par ziediem" pirmkārt iedvesmojušas populāras rokbalādes no tā dēvēto "puķu bērnu" laikiem un mūsdienu latviešu autoru - Mārtiņa Brauna, Imanta Kalniņa un Jāņa Lūsēna - dziesmas, kas ir iemīļotas un zināmas ikvienam. Tāpat būtisks programmas iedvesmas avots ir dažādu renesanses laika autoru madrigāli, kuros caur ziedu simbolismu cieši savijas un tiek izspēlēta cilvēku attiecību mistērija visplašākajā to izpausmju spektrā.
Gan madrigāls, gan rokbalāde saistīta ar dziedāšanu ģitāras (vai lautas) pavadījumā, tādēļ arī programmā "Balādes par ziediem" ģitārai ir svarīga loma. Ģitārists un komponists Jānis Bērziņš izveidojis jaunus rokbalāžu aranžējumus balsīm un instrumentālajam sastāvam (ģitāra un kontrabass). Anna Veismane šim sastāvam apdarinājusi latviešu autoru – Mārtiņa Brauna un Imanta Kalniņa – kora dziesmas, kā arī kopā ar Jāni Bērziņu izveidojusi 16. gs. angļu un itāļu madrigālu pārlikumus. Koncertā skanēs arī improvizācijas un Jāņa Bērziņa un Staņislava Judina (pazīstamā Eirovīzijas nacionālā konkursa uzvarētāja, ansambļa "Carousel" dalībnieka) jaundarbu pirmatskaņojumi. Abi instrumentālisti sevi apliecinājuši kā izcili solisti un dažādu sastāvu mūziķi, kā arī komponisti ar unikālu un spilgtu rokrakstu. Programmas "Balādes par ziediem" neparastais izpildītāju sastāvs viņus iedvesmojis jaunām muzikālām idejām.
Viena no spilgtākajām subkultūrām 20. gs. ir hipiju kustība, kas izveidojās ASV 1960. gadu vidū un vēlāk izplatījās pārējā pasaulē. Hipiju filozofijā ietilpa neraizēties par naudu un materiālajiem labumiem vai varu pār citiem cilvēkiem – jūtas bija svarīgākas par prātu, dabiskums pārāks pār jebko mākslīgi ražotu. Hipijiem mīlestība nozīmēja pieņemt citus tādus, kādi viņi ir, svarīgi bija nepazaudēt sevī bērnu. Viņu kopienās valdīja cieņa pret dabisko skaistumu, radoša pieeja it visam. Kultūras vēsturē hipijus mēdz saukt arī par "puķu bērniem". Nozīmīgākie pasākumi, kas cieši saistīti ar hipiju subkultūru, bija "Mīlestības vasara" ("Summer of Love") 1967. gadā un Vudstokas festivāls 1969. gadā. Par vienu no "Mīlestības vasaras" atribūtiem kļuva ziedi un sauklis "Flower Power" ("Puķēs ir spēks") – visiem, kas tovasar ieradās Heitešberijā, matus rotāja puķes.
Koncertprogramma "Balādes par ziediem" tapusi ar VKKF finansiālu atbalstu. Biļetes "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās.
MUSICA DIVINA Latvijas baznīcās
26. mar. 2019
MUSICA DIVINA jeb "Dievišķā mūzika" Latvijas baznīcās:
Svētdien, 7. aprīlī, plkst. 14.00 Rīgas Sv. Pāvila luterāņu baznīcā,
Svētdien, 14. aprīlī, plkst. 16.00 Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīcā,
Pirmdien, 22. aprīlī, plkst. 16.00 Valmieras Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcā,
Sestdien, 26. maijā, plkst. 17.00 Ugāles luterāņu baznīcā.
MUSICA DIVINA Rīgas Domā
27. feb. 2019
Piektdien, 1. martā, plkst. 19.00 Rīgas Domā ar koncertprogrammu MUSICA DIVINA uzstāsies vokālā grupa PUTNI un ērģelniece Larisa Carjkova.
"Musica Divina" jeb "Dievišķā mūzika" – tas ir koncerts – lūgšana, ar dievkalpojuma secības iezīmēm, no grēku nožēlas līdz svētības saņemšanai. Programma veidota, iedvesmojoties no psalmu tekstiem un dažādos laikmetos dzīvojušo baznīcas tēvu un svēto rakstiem – vārdiem, ar kuriem tikusi uzrunāta ticīgo draudze.
Programmas muzikālais pamats ir viduslaiku, renesanses un baroka vokālās un vokāli instrumentālās kompozīcijas, kas tapušas, inspirējoties no seniem dziedājumiem un tekstiem par mistiskajiem cilvēku aizstāvjiem un Dieva sūtņiem eņģeļiem. Koncertprogrammā ietvertie darbi aptver plašu muzikālo stilu klāstu un klausītājiem sniedz iespēju iepazīties ar Latvijā reti atskaņotu autoru mūziku, tostarp unikālās viduslaiku mistiķes un zinātnieces Bingenes Hildegardes (Hildegard von Bingen) lūgšanām, izcilo renesanses polifonijas meistaru Jakoba Gallusa (Jacobus Gallus) un Orlando di Lasso motetēm, kā arī citu autoru opusiem ar sakrāliem tekstiem, kas veidos skanisku telpu garīgai apcerei un meditācijai. Savukārt, instrumentālās ērģeļu intermēdijas ļaus ielūkoties tā laika cilvēku pasaules uztverē, garīgā piepildījuma meklējumos, ikdienas priekos un bēdās.
Aprīlī un maijā koncertprogramma skanēs arī citur Latvijā:
Svētdien, 7. aprīlī, plkst. 14.00 Rīgas Sv. Pāvila luterāņu baznīcā,
Svētdien, 14. aprīlī, plkst. 16.00 Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīcā,
Pirmdien, 22. aprīlī, plkst. 16.00 Valmieras Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcā,
Sestdien, 26. maijā, plkst. 17.00 Ugāles luterāņu baznīcā.
Klusa nakts, svēta nakts
20. nov. 2018
Svinot Franca Ksavera Grūbera (Franz Xaver Gruber) Ziemassvētku dziesmas KLUSA NAKTS, SVĒTA NAKTS divsimto jubileju, no 9. līdz 26. decembrim septiņās Latvijas baznīcās viesosies vokālā grupa PUTNI, ģitārists Matīss ČUDARS, klavesīniste Ieva SALIETE un klarnetists Jēkabs NĪMANIS. Koncerta programmā ietverti vairāki jauni "Klusa nakts, svēta nakts" aranžējumi, Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa jaundarbi un citas Ziemassvētku dziesmas jaunās skaņās.
“Katru gadu klausītājus cenšamies iepriecināt ar ko jaunu, kvalitatīvu un skaistu. Mūsu jauno programmu iedvesmojusi viesošanās vēsturiskajā Stille Nacht kapelā Austrijā, kur savulaik Francs Grūbers pirmoreiz dziedāja "Klusa nakts, svēta nakts". Dziesma mūsdienās tulkota vairāk nekā 140 valodās, kļuvusi par Ziemassvētku himnu un iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. "Klusa nakts, svēta nakts" simbolizē mieru, prieku un svētku sajūtu – šīs ir vērtības, ko Ziemassvētku laikā gribam sniegt arī saviem klausītājiem,” stāsta vokālās grupas "Putni" vadītāja Antra Dreģe. “Oriģinālu skanējumu koncerta programmai šogad piešķirs arī neparastais instrumentu sastāvs: Ieva Saliete klausītājus iepazīstinās ar viduslaiku klavesīna īpašo toni, savukārt Matīss Čudars un Jēkabs Nīmanis "Putnu" balsis kuplinās ar ģitāras un klarnetes partijām.”
Matīss Čudars, ko pazīstam kā vienu no labākajiem jaunās paaudzes latviešu džeza ģitāristiem, speciāli šai programmai radījis jaundarbu "Es nomodā par tevi palecos", kur satiekas trīs savstarpēji ļoti atšķirīgu autoru – Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta – dzejas rindas. Tās, Matīsa Čudara mūzikā ietērptas, veido vienotu organismu – ceļojumu no introvertas apceres par dzīves mistēriju, cauri mīlestības apliecinājumiem pret Dievu, uz ekstravertu dzīvotprieku. Koncertā dzirdēsim arī komponista versiju dziesmai "Klusa nakts, svēta nakts" un darbu "Gaismas Dievs", kas tapis, iedvesmojoties no Jēkaba Graubiņa melodijas.
Savas versijas Ziemassvētku dziesmām piedāvā arī komponists Jēkabs Nīmanis, kura aranžējumā skanēs gan "Klusa nakts, svēta nakts", gan Jāzepa Vītola "Dievs, mīļais tētiņ". Par savu jaundarbu "Naktī bira zelta rasa" Jēkabs Nīmanis saka: “Izvēlējos Teodora Zeiferta tekstu, kas komponēts jau vairākkārt, un uzrakstīju tam jaunu melodiju, kas korelē gan ar folkloru, gan tradicionālu Ziemassvētku korāli, veidojot jaunu un interesantu sajūtu.”
Savukārt, Ievas Salietes izpildījumā dzirdēsim vairākas daļas no "Codex de Faenza" – 15. gadsimta manuskripta, kurš līdz mūsdienām atnesis senākos taustiņmūzikas darbus.
Ar programmu KLUSA NAKTS, SVĒTA NAKTS vokālā grupa "Putni" šogad noslēgs savu 25. jubilejas gadu, kas bijis bagāts koncertiem un panākumiem arī ārpus Latvijas. Šis gads "Putniem" bijis ražīgs sadarbības laiks ar vairākiem latviešu komponistiem – šogad atskaņoti Georga Pelēča, Selgas Mences, Līvas Blūmas un Annas Veismanes jaundarbi –, tāpat baznīcās visā Latvijā izskanējusi programma "Sv. Hildegardes dziedājumi", kas veltīta viduslaiku mistiķes Bingenes Hildegardes radošajam mantojumam un tapusi kopā ar katoļu priesteriem. "Putni" šogad koncertējuši visdažādākajām auditorijām – divu nedēļu koncerttūrē ASV klausītājiem sniegts plašs ieskats latviešu mūzikas mantojumā, savukārt skolēni Latvijā projekta "Skolas soma" ietvaros iepazīstināti ar laikmetīgo mūziku programmā "Vārds un mūzika. DaDa".
Dziemas KLUSA NAKTS, SVĒTA NAKTS 200 gadu jubilejas koncertus organizē Kultūras biedrība SPEKTRS un DIGG DEEP MGMT. Koncerti notiks:
Svētdien, 9.12. plkst. 17.00 Ķekavas Ev. luteriskajā baznīcā
Piektdien, 14.12 plkst. 19.00 Ogres Ev. luteriskajā baznīcā
Svētdien, 16.12. plkst. 19.00 Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes Ev. lut. baznīcā
Sestdien, 22.12. plkst. 19.00 Smiltenes Ev. luteriskajā baznīcā
Svētdien, 23.12. plkst 18.00 Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē
Otrdien, 25.12. plkst. 18.00 Kuldīgas Sv. Annas Ev. lut. baznīcā
Trešdien, 26.12. plkst. 17.00 Dobeles Ev. luteriskajā baznīcā
Biļešu cenas iepriekšpārdošanā "Biļešu paradīzes" kasēs 10€. Koncerta dienā pie ieejas baznīcā biļešu cena 12€. Koncertā Rīgā ieeja par ziedojumiem.
Koncertus atbalsta VKKF, Rīgas dome, Ogres novada pašvaldība, Liepājas dome, Ķekavas novada pašvaldība, Dardedze hologrāfija, LR3 Klasika.
Ornamenti
3. sep. 2018
Pirmdien, 2018. gada 1. oktobrī VEF Kultūras pilī ar jaunu koncertprogrammu ORNAMENTI vokālā grupa PUTNI svinēs 25 gadu jubileju. Koncerts būs muzikālu un vizuālu rakstu meditācija, kas atjaunotās VEF Kultūras pils vestibilā ietvers klausītājus no visām pusēm.
Koncertuzvedumā, kas tapis sadarbībā ar vienu no šībrīža pieprasītākajiem un oriģinālākajiem mūzikas pasākumu režisoriem Robertu Rubīnu un "Spēlmaņu nakts" balvas ieguvēju, gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani, piedalīsies 11 vokālās grupas "Putni" dziedātājas un 4 mūziķi instrumentālisti: Anda Eglīte (kokle), Ivars Ozols (kontrabass), Valters Līcis (vibrofons, perkusijas) un Ainārs Šablovskis (duduks).
Programmā "Ornamenti" skanēs klausītāju iemīļotais Marinas Gribinčikas cikls balsīm un instrumentiem "Piektais gadalaiks", kā arī Georga Pelēča, Selgas Mences, Līvas Blūmas, Annas Veismanes un zviedru komponista Mortena Jansona (Mårten Jansson) īpaši šim koncertam radītie jaundarbi.
Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs. Koncerta sākums plkst. 19.00.
Sv. Hildegardes dziedājumi Rīgā
3. sep. 2018
Pirmdien, 17. septembrī, plkst. 20.00 Rīgā, Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā notiks vokālās grupas PUTNI un ērģelnieka Jāņa Pelšes koncerts HILDEGARDES DZIEDĀJUMI. Programma ir veltījums izcilās viduslaiku mistiķes un komponistes Bingenes Hildegardes (Hildegard von Bingen) 920 gadu jubilejai un tajā galvenokārt ietverti viņas darbi, kas veltīti Dievmātei ("De Sancta Maria"), renesanses laika ērģeļmūzikas skaņdarbi un dziesmas latviešu valodā, kuru autori ir senās un baznīcas mūzikas pārzinātāji Georgs Pelēcis un Andrejs Selickis.
Bingenes Hildegarde (1098–1179) ir viena no savdabīgākajām un ietekmīgākajām viduslaiku personībām. Vācijā un visā Eiropā viņa bija pazīstama kā izcili apdāvināta mistiķe un praviete, imperatoru un pāvestu padomdevēja, kā arī daudzu teoloģisku, zinātnisku un medicīnisku grāmatu autore un pirmā mūzikas vēsturē minētā profesionālā komponiste – sieviete. Bingenas Hildegardes kompozīcijas rakstītas tik unikālā stilā, ka tās nepakļaujas muzikoloģiskai klasifikācijai. Viņas dziesmas ir bagātas formā un virtuozitātē, tās ietver sevī teju vai visu 11. gs. pazīstamo mūzikas žanru iezīmes (īpatnējo Karolingu dziedājumu stilu, "cantus planus", tautas mūzikas žanrus u. c.). Iedvesmu saviem darbiem un svētīgajai dzīvei Hildegarde smēlusies dievišķās vīzijās, kuras viņu apmeklēja jau kopš agras bērnības. Visas Hildegardes dziesmas ir garīga satura, viņa pati ir arī teksta autore.
Vokālā grupa "Putni" vairākkārt pievērsusies Svētās Hildegardes daiļradei. 2004. gadā, sadarbībā ar komponistu Georgu Pelēci tapusi oratorija "Hildegardes dziesmas" piecām dziedātājām, trim koklēm, blokflautai un ērģelēm. 2016. gadā septiņos koncertos Latvijā un Zviedrijā izskanēja slavenais Hildegardes vokālais meistardarbs "Ordo Virtutum" – alegoriska liturģiskā drāma par Dvēseles cīņu ar Ļaunumu, kas sarakstīta 1151. gadā un ko oriģinālā mūsdienu mūzikas ietvarā kopā ar "Putniem", zviedru taustiņvijoles (nyckelharpa) virtuozi Annu Gustavsoni un koklētāju Andu Eglīti iestudēja amerikāņu soprāns, viduslaiku mūzikas speciāliste Kristi Keta (Cristi Catt). Trešais Hildegardes mūzikas programmas iestudējums tapis sadarbībā ar katoļu priesteriem, kuri koncertos runās Hildegardes tekstu tulkojumus latviešu valodā, kā arī klausītājiem pastāstīs par šīs neparastās personības dzīvi un darbu. Neliels ieskats programmā pieejams šeit.
Programmu "Hildegardes dziedājumi" būs iespēja dzirdēt arī festivāla "Zemgales ērģeļmūzikas dienas" ietvaros: 6. oktobrī plkst. 16.00 Jelgavas Sv. Annas baznīcā, 7. oktobrī plkst. 12.00 Zaļenieku baznīcā un 14. oktobrī plkst. 11.30 Sesavas baznīcā. Uz koncertu Sv. Annas baznīcā Jelgavā biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs. Uz koncertiem Zaļenieku un Sesavas baznīcās – ieeja bez maksas.
Koncerti notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts Meži atbalstu.
Mūzika un dzeja
2. sep. 2018
"Dzejas dienu" noskaņās Vokālā grupa PUTNI, pianiste Līga Kārkliņa, čelliste Agate Ozoliņa un dzejniece Madara Gruntmane tiksies mūsdienu mūzikas un dzejas koncertprogrammā, kurā skanēs latviešu jaunās paaudzes komponistu Kristapa Pētersona un Santas Ratnieces darbi, Pētera Plakida instrumentālie opusi, Kanādā dzīvojošās Ērikas Jostes romantiskā mūzika un nīderlandiešu komponistes Vanesas Lannas dziesmas.
Koncertā atskaņotās mūzikas tēlu iespaidā, īpaši šim koncertam top Madaras Gruntmanes dzeja, ko lasīs pati autore. Koncertu vadīs mūzikas žurnālists, Latvijas Radio 3 ”Klasika” programmu vadītājs Orests Silabriedis.
Piedalās: Madara Gruntmane (dzejniece), Vokālā grupa "Putni", mākslinieciskā vadītāja Antra Dreģe, solisti: Agate Ozoliņa (čells), Līga Kārkliņa (klavieres).
Ieeja no plkst. 18.30, bufete vīna glāzei pirms koncerta pie Kamerzāles ieejas!
Vijas Vētras jubilejas koncerts
12. jūn. 2018
Pirmdien, 18. jūnijā plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē sveiksim jubilejā dejotāju un horeogrāfi Viju Vētru koncertā "Ja tu esi dejā, tu esi Dievā".
Koncerts būs Vijas Vētras veltījums Latvijai valsts simtgadē, pašai māksliniecei svinot 95 dzīves un 75 skatuves gadus. Koncertā piedalīsies vokālā grupa "Putni", saksofonists Artis Gāga, aktrise Raimonda Vazdika, Vijas Vētras deju grupa "Rituāls", Agra Daņiļeviča deju skola "Dzirnas", Indijas klasiskās mūzikas grupa Sergeja Ancupova vadībā, čellists Kārlis Auzāns, mākslinieks Kaspars Bindemanis.
"Putnu" radošā sadarbība ar Viju Vētru sākās pirms 15 gadiem. Leģendārā dejotāja piedalījusies arī "Putnu"pirmā videoklipa tapšanā, kura autors ir režisors Roberts Rubīns. Vijas 95 gadu jubilejas koncertā izskanēs Arta Gāgas "Putniem" komponētās Spānijas skices.
Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs.
Sv. Hildegardes dziedājumi Latgales dievnamos
12. mai. 2018
No 12. līdz 27.maijam vokālā grupa PUTNI un ērģelnieks Jānis Pelše viesosies Latgales dievnamos ar koncertprogrammu SV. HILDEGARDES DZIEDĀJUMI. Programma ir veltījums izcilās viduslaiku mistiķes un komponistes Bingenes Hildegardes (Hildegard von Bingen) 920 gadu jubilejai un tajā galvenokārt ietverti Hildegardes dziedājumi, kas veltīti Dievmātei ("De Sancta Maria"), renesanses laika ērģeļmūzikas skaņdarbi un dziesmas latviešu valodā, kuru autori ir senās un baznīcas mūzikas pārzinātāji Georgs Pelēcis un Andrejs Selickis.
Bingenes Hildegarde (1098 – 1179) ir viena no savdabīgākajām un ietekmīgākajām viduslaiku personībām. Vācijā un visā Eiropā viņa bija pazīstama kā izcili apdāvināta mistiķe un praviete, imperatoru un pāvestu padomdevēja, kā arī daudzu teoloģisku, zinātnisku un medicīnisku grāmatu autore un pirmā mūzikas vēsturē minētā profesionālā komponiste - sieviete. Bingenas Hildegardes kompozīcijas rakstītas tik unikālā stilā, ka tās nepakļaujas muzikoloģiskai klasifikācijai. Viņas dziesmas ir bagātas formā un virtuozitātē, tās ietver sevī teju vai visu 11. gs. pazīstamo mūzikas žanru iezīmes (īpatnējo Karolingu dziedājumu stilu, "cantus planus", tautas mūzikas žanrus u. c.). Visas Hildegardes dziesmas ir garīga satura, viņa pati ir arī teksta autore. Iedvesmu saviem darbiem un svētīgajai dzīvei Hildegarde smēlusies dievišķajās vīzijās, kuras viņu apmeklēja jau kopš agras bērnības.
Vokālā grupa "Putni" vairākkārt pievērsusies Svētās Hildegardes daiļradei. 2004. gadā, sadarbībā ar komponistu Georgu Pelēci tapusi oratorija "Hildegardes dziesmas" piecām dziedātājām, trim koklēm, blokflautai un ērģelēm. 2016. gadā septiņos koncertos Latvijā un Zviedrijā izskanēja slavenais Hildegardes vokālais meistardarbs "Ordo Virtutum" – alegoriska liturģiskā drāma par Dvēseles cīņu ar Ļaunumu, kas sarakstīta 1151. gadā un ko oriģinālā mūsdienu mūzikas ietvarā kopā ar "Putniem", zviedru taustiņvijoles (nyckelharpa) virtuozi Annu Gustavsoni un koklētāju Andu Eglīti iestudēja amerikāņu soprāns, viduslaiku mūzikas speciāliste Kristi Keta (Cristi Catt). Neliels ieskats šajā iestudējumā no koncerta Anglikāņu baznīcā pieejams šeit: Trešais Hildegardes mūzikas programmas iestudējums top sadarbībā ar priesteriem, kuri koncertos runās Hildegardes tekstu tulkojumus latviešu valodā, kā arī klausītājiem pastāstīs par šīs neparastās personības dzīvi un darbu.
Koncertu kalendārs:
12. maijā, 2018, pl. 17.00 Viļānu katoļu baznīcā
13. maijā, 2018, pl. 14.00 Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē
20. maijā, 2018, pl. 13.30 Aglonas bazilikas Baltajā zālē
26. maijā, 2018, pl. 17.00 Daugavpils Jēzus Sirds baznīcā
27. maijā, 2018, pl. 12.30 Baltinavas katoļu baznīcā
Koncerti notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts Meži atbalstu. Ieeja koncertos bez maksas.
PUTNI koncertē ASV
19. mar. 2018
No 1. līdz 12. martam vokālā grupa PUTNI un koklētāja Anda Eglīte viesojās Amerikas Savienotajās valstīs, sniedzot koncertus un meistarklases latviešu un ārzemju publikai, kā arī piedaloties Ziemeļrietumu kordiriģentu asociācijas (Northwest ACDA) konferencē.
Koncertturnejas laikā notika koncerti Latviešu centros Sietlā un Portlandē, koncerts un meistarklases Ziemeļrietumu kordiriģentu asociācijas konferencē Portlandē, Oregonas pavalstī, kā arī meistarklases par latviešu folkloras tradīcijām, Dziesmu svētku vēsturi un latviešu jaunāko mūziku Vašingtonas universitātes dažādu fakultāšu studentiem.
Koncertos un meistarklasēs skanēja teju visu paaudžu latviešu komponistu mūzika – P.Līcīte, B.Skulte, P.Vasks, M.Gribinčika, M.Aldiņš, P.Aldiņš, K.Pētersons, S.Ratniece, D.Kurme-Gedroica, J.Ābols, V.Pūce, V.Ruduša, L. Ančevska, Ē.Joste, U.Prauliņš, G.Pelēcis u.c., atklājot latviešu mūzikas stilistisko un žanrisko daudzveidību un skaistumu, iepazīstinot klausītājus ar tradicionālām un jaunradītām latviešu mūzikas vērtībām, īpaši izceļot Latvijas lepnumu – kora dziedāšanas tradīciju, un tās lielo lomu mūsdienu kultūras telpas bagātināšanā. Zīmīgi, ka latviešu mūzika profesionālu latviešu atskaņotājmākslinieku izpildījumā tika atskaņota ne tikai lielām klausītāju auditorijām, bet arī jauniešu auditorijām meistarklasēs, kas parastos vieskoncertos nemaz nav iespējams.
Koncertūri atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, LR Kultūras ministrija, Liepājas Kultūras pārvalde un Mārupes novada dome.
Zvaigžņu lietus
10. feb. 2018
26. februārī plkst. 19.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2018" ieskaņas koncertā ZVAIGŽŅU LIETUS jaunā skanējumā būs dzirdami Zigmara Liepiņa operas "Turaidas roze" fragmenti, Jura Kulakova grupas "Pērkons" populārās dziesmas, Jāņa Lūsēna, Valta Pūces, Artura Maskata, Alvila Altmaņa sacerējumi. Anna Veismane šim notikumam veidojusi aranžijas, kas jau zināmo komponistu daiļradi ļauj iepazīt nedzirdētā ietērpā.
Koncerta mākslinieciskā vērtība atklājas ne tikai programmas oriģinalitāte, bet arī divu profesionāli spēcīgu kolektīvu sadarbībā – vokālās grupas "Putni" un Rīgas saksofonu kvarteta saspēlē. Saksofonu un balsu tembri saskaņojas liriski maigās, ekspresīvās un draiski nebēdnīgās krāsās. Līdzās minētajiem mūziķiem koncertprogrammu papildina aktiera Vara Klausītāja literārās improvizācijas un dzejas lasījumi.
Komponiste Anna Veismane par festivāla ieskaņas koncerta programmu saka šādi: "Koncerta emocionālā gamma ir gan dramatiski piesātināta un eksistenciāli nopietna, Zigmara Liepiņa, Jāņa Lūsēna, Alvila Altmaņa un Valta Pūces mūzikā, gan dzirkstoša humora pilna Jura Kulakova grupas Pērkons populārajās dziesmās". Koncerta programmā skanēs arī Artura Maskata J. S. Baha sol minora svītas pārlikums saksofonu kvartetam, radot stilistisku kontrastu.
Biļetes uz koncertiem pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un stundu pirms koncerta pie koncertzāles ieejas.
Ziemas saulgriežu dziesmas
22. dec. 2017
Vokālās grupas PUTNI ierakstu kolekciju šajā decembrī papildinājis jauns albums ZIEMAS SAULGRIEŽU DZIESMAS. Tajā ieskaņoti mūsdienu latviešu autoru īpaši "Putniem" komponēti skaņdarbi, kuru pamatā ir latviešu tautas dziesmu viedums par Ziemassvētku laiku.
Ideja aicināt komponistus rakstīt Ziemassvētku apdares ansamblim dzima jau 2005. gadā, kad pirmatskaņojumus piedzīvoja Daces Aperānes, Valta Pūces, Kristapa Pētersona un Nika Gothama jaundarbi. 2017. gadā šo kolekciju papildināja arī kanādiete Ērika Joste.
Ziemassvētki latviešu mitoloģijā nav tikai klusi miera svētki – līdzās baltam rāmumam te ir arī daudz līksmības, rotaļas un gardu mielastu baudīšana. Komponistiem izdevies uzburt saulgriežu svētku noskaņu paleti, kur izgaismojas gan nepieradināta vitalitāte un dejiski virpuļi, gan noslēpumaina mistika, romantisku noskaņu pārdomas un moderna oriģinalitāte – katram no šiem skaņu burvjiem ir sava, neatkārtojama Ziemassvētku sajūta, ietērpa vokāli instrumentālās nošu mežģīnēs. Līdzās astoņām balsīm albumā dzirdama arī kokle, akordeons, čells un flauta, partitūrās izvijot daudzkrāsainas tembru kombinācijas un krāšņus pavadījumus.
Ierakstā piedalās vokālā grupa "Putni" (Iveta Romancāne, Agnese Urka, Ilona Dzērve, Dārta Treija, Zane Dreģe, Rasma Mežale, Līva Blūma, Solveiga Vītoliņa, Lauma Malnace, Linda Braže, Antra Dreģe), Anda Eglīte (kokle), Agate Ozoliņa (čells), Miks Vilsons (flauta), Arturs Noviks (akordeons). Ieraksts tapis Rīgas Reformātu baznīcā, 2017. gada janvārī - septembrī, skaņu režisors Tālis Timrots.
CD atvēršanas svētki piektdien, 22. decembrī, plkst. 16.30 reto grāmatu veikalā "Gunas grāmatas" Barona ielā 19.
Brīnumu laiks ar Kasparu Zemīti un Andrē Santošu
2. dec. 2017
Šajā decembrī aicinām satikties jaunā adventa programmā BRĪNUMU LAIKS, kurā vokālās grupas PUTNI un ģitāristu Kaspara Zemīša un Andrē Santoša (Portugāle) izpildījumā izskanēs Eiropā un pasaulē populāras Ziemassvētku un adventa laika dziesmas, A. Santoša un K. Zemīša oriģināldarbi jaunos aranžējumos un trīs pasaules pirmatskaņojumi: Marītes Lodziņas "Garīgo dziesmu cikls", A. Santoša "Sešas dziesmas sieviešu ansamblim" un intuitīvās mūzikas aizsācējas Latvijā, komponistes Marinas Gribinčikas vokāli instrumentālā noskaņu glezna "Brīnumu laiks".
Programma "Brīnumu laiks", harmoniski ceļos starp temperamentīgām un aizrautīgām portugāļu mūzikas epizodēm, visiem pazīstamām Ziemassvētku dziesmām, liriskām latviešu mūzikas melodijām un instrumentālu meditāciju, uzrunājot ikvienu klausītāju sirds valodā. Blakus skaņdarbiem ģitārai dzirdēsim Andrē Santoša ciklu "Sešas dziesmas sieviešu ansamblim", kur muzikāli atjautīgi apdarinātas portugāļu tautas melodijas, savijoties ilgām, dienvidnieciskai smeldzei un rotaļīgumam. Tāpat varēsim klausīties latviešu autoru darbus: Mārītes Dombrovskas dramatiski krāšņās kompozīcijas "Nāc, Dieva dēls" pirmatskaņojumu, Silvijas Silavas sirsnīgās meldijas un Kaspara Zemīša Ziemassvētku dziesmas apdari "Kas ir šis bērns".
Kopā ar vokālo grupu "Putni" koncertā uzstāsies divi izcili ģitāristi: klausītāju mīlētais Kaspars Zemītis un viens no ievērojamākajiem portugāļu ģitāristiem, Lisabonas ģitāru kvarteta dalībnieks Andrē Santošs.
Kaspars Zemītis ir akadēmiskās ģitārspēles meistars, viens no atpazīstamākajiem un pieprasītākajiem ģitāristiem Latvijā. Daudzpusīgs mūziķis – spēlējis rokenrolu grupā "Keksi", bijis leģendārās grupas "Time after time" dalībnieks, koncertē kopā ar Intaru Busuli, Kārli Lāci, Lindu Leen, Ainaru Mielavu, Renāru Kauperu un profesionālajiem Latvijas koriem.
Andrē Santošs ir portugāļu ģitārists, komponists, kurš pazīstams kā īpaši izcils fado mūzikas izpildītājs. Viņa radošo interešu lokā ir flamenko, portugāļu un klezmeru mūzika. Andrē uzstājies ar teju visiem ievērojamākajiem portugāļu mūziķiem, kā arī apceļojis pasauli ar citiem solo māksliniekiem un grupām. Viņa opusi piedzīvojuši atskaņojumus daudzās pasaules valstīs, sākot no ASV līdz Ķīnai zināmāko portugāļu mūziķu izpildījumā.
Koncerti:
Otrdien, 5. decembrī plkst. 19.00 Doles Tautas namā
Ceturtdien, 7. decembrī plkst. 19.00 Berģu kultūras namā
Svētdien, 10. decembrī plkst. 17.00 Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, Rīgā
Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs. Koncertā Rīgā, Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā – ieeja brīva! Koncertu norisi atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Ķekavas novada un Garkalnes novada dome.
Rīgas Latviešu biedrībai 150
23. okt. 2017
2018. gadā – Latvijas 100-gades gadā - senākā latviešu kultūras un izglītības organizācija – Rīgas Latviešu biedrība (RLB) svinēs savu 150. jubileju.
Jubilejas gads tiks svinīgi atklāts jau 2017. gada 24. oktobrī ar jubilejas gada ieskaņas brokastīm, kurās piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis un kuru laikā tiks prezentēti RLB jubilejas gada galvenie notikumi un aktivitātes, kā arī nominēti jubilejas gada atbalstītāji, kuri atvēlējuši savus pakalpojumus, ražojumus un finanšu līdzekļus RLB atbalstam. Vokālā grupa PUTNI, pārstāvot arī citus RLB radošos kolektīvus, brokastu viesus priecēs ar muzikālu priekšnesumu.
Sapņu zvēri
11. okt. 2017
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA 2017 projekta ČETRAS TELPAS ietvaros 14. oktobrī piedāvā koncertceļojumu ar trolejbusu, kurš jūs aizvizinās uz trim koncertiem: FOLKMŪZIKAS PĒCPUSDIENU Kalnciema kvartālā 14. oktobrī plkst. 11.00, 12.30 un 14.00, elektroakustisko koncertu SAPŅU ZVĒRI plkst. 13.30, 14.30 un 15.30 kluba ONEONE pagrabā, Šarlotes ielā 18 un koncertu SUŅI, SIEVIETES, DIEVI UN SPOKI (Dogs, Women, Gods and Ghosts) plkst. 17.00, Ģertrūdes ielas teātrī.
Vokālā grupa PUTNI koncertā SAPŅU ZVĒRI atskaņos latviešu komponista Platona Buravicka speciāli festivālam radīto jaundarbu "Sprut", kas rakstīts astoņām balsīm un oktofoniskajai elektronikai. Par savu jaundarbu Platons Buravickis saka: “Tas ir stāsts par noslēpumainu, būtni ar globālām, mantkārīgam un dažkārt pat šausminošām idejām. Tomēr ar visu savu baisumu šī būtne mēdz būt arī gādīga - vienam palīdz, otru apēd, ļauj vienam apēst otru, lai tas kļūtu stiprāks un lielāks un pēc tam viņu varētu apēst. Šī būtne nav ļauna, tā ir viņas būtība un bioloģija. Tā cieš un nevar neko sev padarīt, tā grib mīlēt, bet nav ko. Atliek tikai dziedāt...”
Vārds un mūzika. Dada
10. sep. 2017
Koncertizrāde VĀRDS UN MŪZIKA. DADA iepazīstina ar vienu no savdabīgākajiem laikmetīgās mākslas virzieniem - dadaismu, kas radies 20. gs. sākumā kā protests pret tolaik pastāvošo estētiku mākslā un Pirmā Pasaules kara šausmām. Dadaisma idejas, galvenokārt izpaužoties dzejā un vizuālajā mākslā, iedvesmojušas turpmāko nozīmīgāko laikmetīgās mākslas virzienu, tai skaitā sirreālisma, jaunā reālisma, popārta u.c. attīstību.
Koncertizrādē piedalās vokālā grupa "Putni", pianiste Līga Kārkliņa, režisors un aktieris Varis Klausītājs, scenogrāfs Oskars Dreģis. Izrāde veidota tā, lai skolēni varētu iepazīties ar nozīmīgākajiem dadaisma virziena pārstāvjiem un viņu darbiem, sekojot līdz mākslinieku priekšnesumiem uz skatuves, kā arī paši aktīvi piedalīties izrādes gaitā, pildot praktiskus uzdevumus un piedaloties improvizācijās.
Koncertizrādē skan Hugo Balla, Kurta Švittera, Jura Ābola, Arvo Pērta, Berndta Aloīza Cimmermana, Džona Keidža u.c. mūzika un dzeja.
Koncerti "Latvijai 100" projekta "Skolas soma" ietvaros:
27. septembrī, 2017, pl. 13.30 Juglas vidusskolā
11. decembrī, 2017, pl. 12.00, Ventspils novada Popes kultūras namā
13. decembrī, 2017, pl. 9.30 Vircavas viduskolā
13. decembrī, 2017, pl. 13.15 Limbažu Kultūras namā
Putni Austrijā
18. jūn. 2017
Ar nepacietību gaidām mūsu koncertu Stadtpfarrkirche Hallein, Austrijā, 22. jūnijā, pl. 19.30, kur piedalīsimies festivālā „Halleiner Kulturtage”, kura tēma šogad ir “Stiprās sievietes – mākslinieces”.
Programmā: Patricia Van Ness, Mårten Jansson, Gustav Holst, Juris Ābols, André Santoss, Dzintra Kurme – Gedroica, Uģis Prauliņš, Maija Einfelde, Juris Kļava, Mārtiņš Aldiņš, Valts Pūce, Pēteris Vasks.
Mūzika Adventā
10. dec. 2016
16. decembrī plkst. 19.00, Rīgas Sv. Vecās Ģertrūdes baznīcā programmā MŪZIKA ADVENTĀ. FRANČU BAROKS UN JAUNDARBI satiksies profesionāli Rīgas mūziķi – Spīķeru kvartets, vokālā grupa PUTNI un ērģelnieks Aigars Reinis, kas guvuši panākumus un ievērību ikdienā aktīvi darbojoties katrs savā mūzikas žanrā.
Programma veltīta jaunākajai Baltijas reģiona garīgajai mūzikai un virtuozajām franču baroka pērlēm un veidota kā Adventa lūgšana, sagatavojot sevi gaidāmajam Ziemassvētku brīnumam. Divas konsekventi paralēlas muzikāli stilistiskās līnijas - franču un mūsdienu komponistu mūzikas sasaukšanās pāri gadsimtiem radīs daudzveidīgu muzikālo krāsu paleti. Kopā ar īpašajiem komponista Andreja Selicka "Jeruzalemes tempļa dziedājumiem" (pasaules pirmatskaņojums) un šīgada jubilāra (65 gadi), latviešu skaņraža Pētera Vaska instrumentālo mūziku, koncerts ļaus klausītājam izbaudīt plašu emociju spektru – no virtuozas svētku noskaņas līdz meditatīvai lūgšanai, no baroka laika mūzikas vitalitātes līdz mūsdienu komponistu jaunrades daudzveidīgajām faktūrām, vienlaikus iepazīstinot ar lielisku, bet koncertos reti dzirdamu mūziku.
Programmas centrā būs zviedru komponista Mortena Jansona (Mårten Jansson) darba "Missa popularis" sieviešu balsīm un stīgu kvartetam pirmatskaņojums Latvijā. Darbā vitālas folkmūzikas iespaidi oriģināli sakausēti ar tradicionālās latīņu mesas tekstiem un formu. Par savu darbu autors saka: “Visu šīs mesas daļu mūzika komponēta iespaidojoties no zviedru tautas mūzikas, kuru bērnībā esmu daudz dzirdējis mājās sava tēva – vijolnieka atskaņojumā. Centrālā daļa "Credo" ir "Gånglåt" – tautiska marša līdziniece, kamēr pārējās daļas ir zviedru tautas deju mūzikas inspirētas. Mans mērķis nebija komponēt folkmūziku, bet balstīties folkmūzikas žanru iespaidos un ļaut caur tradicionālajiem baznīcas latīņu tekstiem šos iespaidus attīstīt un transformēt jaunās idejās.”
Programmā īpaši atzīmējami franču baroka laika komponistu darbi ērģelēm - Luisa Vjerna krāšņie "Vestminsteras zvani", Nikolā Klerambo "Grand –Jeu", kam Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes ērģeles ir ideāli piemērotas.
Četri Ziemassvētku koncerti
15. nov. 2016
No 27. novembra līdz 27. decembrim tiekamies četros Ziemassvētku koncertos Jumpravā, Mazsalacā, Alūksnē un Liepājā!
Sirsnīga un apcerīga mūzika, kas šķīsta un pacilā dvēseli, harmoniski ievibrējot cildenākas jūtas ikvienā cilvēkā, lieliski piederas šim laikam. Koncertprogrammā ZIEMASSVĒTKU DZIESMAS apkopotas gan pašmāju, gan ārzemju autoru skaistākās kompozīcijas, kurās organiski mijiedarbojas sakrālā un folkloras tradīcija, kas Eiropā gadsimtiem ilgi pastāvējušas līdzās.
Koncerta centrā būs divu angļu komponistu - Bendžamina Britena (Benjamin Britten, 1913 - 1976) un Džona Ratera (John Rutter, 1945) - dziesmu cikli sieviešu balsīm un arfai, kas ieguvuši plašu klausītāju atzinību visa pasaulē to unikāli skaistās, virtuozās un kolorītās mūzikas dēļ. Līdztekus Britena un Ratera mūzikai, programmā skanēs arī latviešu kormūzikas klasiķa Jāzepa Vītola (1963 - 1048) darbi, kā arī zviedru skaņraža Hokana Sundina (Håkan Sundin) īpaši vokālai grupai "Putni" un Jekaterinai Suvorovai rakstītās "Marijas dziesmas" un komponistes Silvijas Silavas dziesmas.
Koncertā piedalās: vokālā grupa "Putni"(vadītāja Antra Dreģe) un Jekaterina Suvorova (arfa), solistes - Iveta Romancāne, Agnese Urka un Ilona Dzērve - Tālute.
0
