Hildegarde. Mandala

Sestdien, 2025. gada 27. septembrī, plkst. 19.00 Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā izskanēs programma HILDEGARDE. MANDALA, kas balstīta Sv. Bingenes Hildegardes muzikālajā mantojumā un viņas radīto mandalu estētikā. Koncertā piedalīsies vokālā grupa PUTNI (vadītājas Antra Dreģe un Dārta Paldiņa), ērģelniece Kristīne ADAMAITE, saksofonists Artis SĪMANIS un vibrofonists Ēriks MIEZIS.

Koncerta klausītāji būs ne vien vērotāji, bet arī daļa no notiekošā – viņus kā aplī ieskaus dziedātāju balsis un instrumentu skaņas, veidojot dzīvu, elpojošu mandalu, kurā skan mīlestības un pieņemšanas tēma. Programmā savīsies viduslaiku garīgums, minimālisma estētika un latviešu komponistu jaundarbi. Skanēs Bingenes Hildegardes, Olivjē Mesiāna, Arvo Pērta, Andreja Selicka un franču viduslaiku garīgā mūzika, kā arī trīs pasaules pirmatskaņojumi, kurus šim notikumam radījuši latviešu komponisti Madara Pētersone, Mārtiņš Miļevskis un Krists Auznieks.

Madara Pētersone savu jaundarbu In The Language of Stone jeb Akmens valodā veidojusi 10 sieviešu balsīm un dažiem instrumentiem, un tā pamatā ir indonēziešu rakstnieka Sapardi Džoko Damono (Sapardi Djoko Damono) dzeja. “Ar šī dzejnieka darbiem mani iepazīstināja draugs – komponists, mūziķis un rakstnieks Bilava Ade Respati (Bilawa Ade Respati), kuru satiku, spēlējot indonēziešu gamelāna orķestrī Berlīnē. Viņš man uzdāvināja Damono grāmatu, un nu šī meditatīvā, brīžiem dzenbudismam raksturīgā dzeja ir ieguvusi savu atspulgu skaņdarbā programmā, kurā mijiedarbojas Sv. Hildegardes un mandalas ideja,” stāsta darba autore. “Skaņdarbam piemīt savs raksts – raksta līnijas un glissando balsu kustība, kas ļauj izbaudīt mikrotoņu un akordu saskaņas. Tomēr pats būtiskākais ir dzejoļa vārdi: …attīrīti no dūmakainām emocijām un domu pārpilnības, tie atklāj mierīgu un tīru pasaules vērojumu no plašākas perspektīvas.”

Mārtiņš Miļevskis atklāj, ka viņu ļoti iedvesmojusi vokālā ansambļa Putni mākslinieciskās vadītājas Antras Dreģes ideja un redzējums – ietvert klausītāju tādā kā skaņu telpā un radīt rāmu, meditatīvi līdzsvarotu vidi. Kā saka komponists - tas ir kas tāds, kas mūsdienu pasaulei ir ļoti vajadzīgs. “Skaņdarbs A clothing for the soul divine man pašam saistās ar transcendentālu ceļojumu sevī – ar sevis meklējumiem, iekšējo mieru un spēju pieņemt sevi savā ceļā. Tie ir procesi, kas nekad nebeidzas, bet tikai atklāj jaunas šķautnes. Skaņdarba vēstījumu nes brīnišķīgā Viljama Bleika (William Blake) dzeja, kas rakstīta vairāk nekā pirms 200 gadiem, tomēr nav zaudējusi savu aktualitāti.”

Arī Krists Auznieks savu jaundarbu Every Night balstījis tekstā, ko sacerējis angļu dzejnieks Viljams Bleiks – mākslinieks un mistiķis, kas daudz savos darbos runāja par cilvēka dvēseles ceļojumu, redzējumiem un garīgo cīņu. Viņa dzeja bieži balansē starp bērnišķīgu nevainību un dziļu eksistenciālu pieredzi, un dzejolis Every Night no krājuma Poetical Sketches atklāj ikvakara pārdomas, sarunu ar Dievu un radīšanu kā ciklisku procesu – ik nakti cilvēks savā ziņā piedzīvo atjaunotni, reizē arī apjausmu par dzīves gaistošumu.

Programmas HILDEGARDE. MANDALA atskaņojums tiek organizēts sadarbībā ar koncertcikla Ielūdz Ģertrūde un Zauers rīkotājiem. Koncerts tapis ar VKKF un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu. Ieeja koncertā par ziedojumiem.

KRISTĪNE ADAMAITE (1971) ir ērģeļklases docente Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Ventspils mūzikas vidusskolā, kā arī Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes ērģelniece. Mācījusies Rīgas 2. mūzikas skolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Absolvējusi JVLMA docētājas Leldes Paulas klavieru klasi (1994), 2002. gadā ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē (prof. Larisas Bulavas klase), papildinājusi zināšanas Enshedes Mūzikas augstskolā Nīderlandē. Regulāri koncertē gan kā soliste, gan, sadarbojoties ar koriem un orķestriem (Valsts Akadēmiskais koris Latvija, kori Kamēr…, Balsis, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, Kremerata Baltica, Ventspils kamerorķestris u.c.) un solistiem (Gunta Gelgote, Ieva Parša, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ēriks Kiršfelds, Artis Sīmanis). Koncertējusi daudzās Eiropas valstīs, Krievijā, Austrālijā, ASV un Kanādā. No 1996. līdz 2019. gadam darbojusies kā Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcas ērģelniece. 2014. gadā saņēmusi Lielo Mūzikas balvu par darbu ansamblī.

ARTIS SĪMANIS (1958) ir viens no Latvijas saksofona mākslas pamatlicējiem, kurš gan kā izcils mūziķis, gan kā pedagogs un akadēmisks līderis būtiski ietekmējis šī instrumenta attīstību mūsu kultūrtelpā. Saksofona spēli studējis Sanktpēterburgā, Dānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijā, kā arī Parīzē, Stokholmā, Berlīnē un Utrehtā. Kopš 1986. gada aktīvi darbojas pedagoģijā, izveidojis saksofona spēles klasi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, 1991. gadā kļuva par jaunizveidotās saksofona spēles klases vadītāju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur no 2007. līdz 2017. gadam pildīja arī rektora pienākumus. 1992. gadā nodibinot Rīgas Saksofonu kvartetu, aizsācis jaunu laikmetu latviešu kameransambļu dzīvē. Ir arī starptautiskā saksofonmūzikas festivāla Saxophonia iniciators un mākslinieciskais vadītājs, kas devis nozīmīgu ieguldījumu šī instrumenta popularizēšanā un starptautisko kontaktu stiprināšanā. Koncertējis visā Eiropā un citviet pasaulē, sadarbojies ar vadošajiem Latvijas koriem, orķestriem un kameransambļiem. Viņa repertuārā ir gan garīgā un laikmetīgā mūzika, gan saksofona un ērģeļu sadarbības projekti, kas atklāj šī instrumenta daudzveidīgo skanējumu. Kā ierakstu mākslinieks Artis Sīmanis dokumentējis dažādus muzikālos ceļojumus – sākot no solo un kamermūzikas līdz plašām sadarbībām ar koriem un orķestriem. Par savu ieguldījumu Latvijas kultūras dzīvē un saksofona mākslas izkopšanā apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni.

ĒRIKS MIEZIS ir multiinstrumentālists, komponists aranžētājs un vairāku ansambļu mākslinieciskais vadītājs. Viens no latviešu jaunās paaudzes radošākajiem mūziķiem, kura izglītības ceļš vedis cauri dažādai pieredzei un studijām JVLMA un Bāzeles Mūzikas akadēmijā Šveicē, kur viņš kļuvis par Latvijā pirmo akadēmiski izglītoto mūziķi džeza vibrofona specialitātē. Kā izpildītājmākslinieks muzicējis dažādos sastāvos, arī simfoniskajā un pūtēju orķestrī, piedalījies televīzijas un radio raidījumos. 2015. gadā kopā ar Edgaru Cīruli ierakstījis albumu Ainavisti.

Komponiste MADARA PĒTERSONE (1989) mūzikas gaitas sākusi Siguldas Mūzikas skolas klavieru klasē pie Ilgas Jakobas un saksofona spēles klasē pie Harija Millera. Radošo ceļu turpinājusi Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Mūzikas teorijas nodaļā, šeit apguvusi arī kompozīciju pie Andra Dzenīša. Kompozīcijas studijas turpinājusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) pie Rolanda Kronlaka un Selgas Mences. Studiju gaitā ieguvusi vairākus apbalvojumus: Arnolda Šturma piemiņas balvu par spilgtu radošo darbību, kā arī Tālivalža Ķeniņa balvu par izciliem sasniegumiem mūzikā un radošu aktivitāti (2017). Pētera Vaska fonda kamermūzikas konkursā ieguvusi 1. vietu ar skaņdarbu Svārsts (2016), savukārt starptautiskajā Karla Orfa kompozīcijas konkursā Minhenē, Vācijā izcīnījusi augstāko godalgu ar skaņdarbu Time Stays, We Go (2019). Papildinājusies Berlīnes Mākslu universitātē, kā arī dažādos kompozīcijas meistarkursos, toskait Madonā un Apeldornā, Nīderlandē. Kopš 2017. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedre.

MĀRTIŅŠ MIĻEVSKIS (1983) ir perkusionists, komponists un producents. Augstāko izglītību ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, turpmāk papildinājis zināšanas un prasmes kursos un meistarklasēs visā pasaulē. Darbojas dažādos mūzikas žanros. Strādā profesionālajā pūtēju orķestrī Rīga, kā viesmākslinieks piedalās projektos Liepājas Simfoniskajā un Latvijas Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī. Muzicē grupā Astro'n'out, folka ansamblī Auļi, kā arī veido savus projektus ar dažādiem mūziķiem no visas pasaules. Kopā ar domu biedriem radījis mūziku filmām Ručs un Norie un Lūgšanu māja. Rakstījis un producējis mūziku dažādiem deju kolektīviem Latvijā. Ar koncertiem gan kā solists, gan dažādos mūziķu sastāvos viesojies Zviedrijā, ASV, Polijā, Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Šveicē un citur. Šogad Skolēnu Dziesmu un deju svētku Simfoniskās mūzikas koncertā ar panākumiem izskanējis Miļevska Stāvēju, dziedāju / Alšvangas dūdu meldiņš, klausītāju atzinība saņemta arī par viņa veidoto deju un intermēdiju muzikālo audumu koncertuzvedumā Māls.

KRISTS AUZNIEKS (1992) ir viens no starptautiski atzītākajiem jaunās paaudzes latviešu komponistiem, kura mūzika tiek raksturota kā aizraujoša, starojoša un dziļi garīga. Viņš ir jaunākais komponists, kas saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu par gada jaundarbu, 2021. gadā atzīts par Gada cilvēku kultūrā, kā arī ieguvis Rostrum galveno balvu kategorijā Līdz 30 gadiem. Auznieka mūzika skanējusi tādās zālēs kā Kārnegīhola, Kenedija centrs un Volta Disneja koncertzāle, kā arī festivālos Gaudeamus Muziekweek un Aspen Music Festival. Viņš sadarbojies ar Cappella Amsterdam, Latvijas Radio kori, Kremerata Baltica un daudziem ievērojamiem solistiem un diriģentiem. Komponists ieguvis doktora grādu Jēlas Mūzikas skolā un šobrīd vada Kompozīcijas katedru Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Viņš regulāri tiek aicināts pasniegt meistarklases un lekcijas pasaules augstskolās un uzskata, ka “mūzika ir garīgs ceļš, kas palīdz apcerēt cilvēka vietu pasaulē un raisa vienotības izjūtu”. Kritiķi viņa darbus raksturojuši kā “apbrīnojami sarežģītus un skaistus” (Broadwayworld) un “mirdzošus, starojošus” (San Francisco Classical Voice). Viņa kvintets Piano iekļuva laikraksta The New York Times nedēļas spilgtāko klasiskās mūzikas notikumu sarakstā. Viņa daiļrade apliecina gan dziļu mūzikas valodas izpratni, gan spēju savienot garīgumu ar laikmetīgās pasaules aktualitātēm. https://www.auznieks.com/