"Hildegarde. Spēka dziesmas" koncertu ciklā Liepājas HAMMOND ērģeļu atbalstam

Ar koncertu HILDEGARDE. SPĒKA DZIESMAS otrdien, 16. aprīlī, plkst. 19.00 Liepājas Lutera baznīcā turpināsies koncertu cikls unikālo Liepājas HAMMOND elektrisko ērģeļu restaurācijas atbalstam. Koncertā uzstāsies vokālā grupa PUTNI, kas šosezon turpina svinēt 30 gadu jubileju, leģendārās grupas IĻĢI soliste un tautas muzikālo tradīciju zinātāja Ilga REIZNIECE un ērģelniece Kristīne ADAMAITE.

Koncerta programma.pdf

Vokālās grupas PUTNI koncerti, kas centrēti ap leģendārās viduslaiku komponistes Bingenes Hildegardes mūziku, jau kļuvuši par tradīciju. Šoreiz kopā ar folkloristi Ilgu Reiznieci un komponisti Madaru Pētersoni izveidota programma, kurā skanēs gan askētiskas latviešu tautas dziesmas, gan poētiski, Dievam veltīti teksti, gan kontrastējošas, bagātīgi ornamentētas Sv. Hildegardes unisona melodijas. Tās caur daudz dažādām burdonu balsīm apdarēs un savā jaundarbā meistarīgi apvienojusi komponiste Madara Pētersone. Klasisku ierāmējumu koncertam veidos ērģelniece Kristīne Adamaite, kas atskaņos tautas melodiju iespaidā komponētu ērģeļmūziku.

Reflektējot par kristīgā un tradicionālā simbiozi un līdzāspastāvēšanu, koncerts tematiski iecerēts kā apliecinājums Dieva absolūtā, dzīvību radošā spēka pastāvēšanai ārpus reliģiju un konfesiju rāmjiem, par ko savulaik savos traktātos daudz rakstījusi arī Sv. Hildegarde, akcentējot Pasaules Radīšanas fakta universālo un visu iekļaujošo dabu.

Par izpildītājiem

Vokālā grupa PUTNI darbojas kopš 1993. gada. To veido astoņas dziedātājas, kas savu profesionālo meistarību apliecinājušas neskaitāmos festivālos, konkursos un koncertos Eiropā, ASV, Japānā un Austrālijā. Savā repertuārā atskaņo oriģinālu, mūsdienīgu repertuāru, nevairoties no nopietnām, tehniski sarežģītām kompozīcijām un drosmīgiem eksperimentiem mūzikā, tai pat laikā saglabājot sievišķīgu un pievilcīgu skatuves tēlu. Grupas repertuārs ir stilistiski dažāds – no viduslaiku dziedājumiem līdz pat avangarda mūzikai un kompozīcijām ar roka, popa, džeza un ambient elementiem, taču īpaša vieta PUTNU programmās vienmēr bijusi mūsdienu, īpaši latviešu komponistu jaunākajai mūzikai. Diriģentes Antras Dreģes vadībā iestudēti vairāk nekā 100 pasaules pirmatskaņojumu, gūtas uzvaras sešos starptautiskos koru konkursos, izdoti septiņi albumi.

Latviešu mūziķe, folkloriste un pedagoģe ILGA REIZNIECE pazīstama kā leģendārās mūsdienu tautas mūzikas grupas “Iļģi” dibinātāja un dalībniece. Mācījusies Latvijas valsts konservatorijas vijoles klasē. Ar “Iļģiem” koncertē kopš 1981. gada, uzstājusies daudzās Eiropas valstīs, Āzijā, ASV, Kanādā un Austrālijā. Darbojusies arī folkloras draugu kopā “Skandinieki”, muzicējusi kopā ar “Liepnas sievām”, sadarbojusies ar Ainara Mielava vadīto grupu “Jauns mēness”. Ilgstoši strādājusi pedagoģijas jomā, tautas mutvārdu daiļrades mantojumu nododot nākamajām paaudzēm. Vadījusi latviešu folkloras nometnes, kursus, seminārus un nodarbības bērniem un pieaugušajiem Latvijā un ārzemēs, uzstājusies konferencēs, konsultējusi folkloras kopas. Ir mūzikas autore izrādēm “Maija un Paija” Latvijas Nacionālajā teātrī, kopā ar "Iļģiem" — animācijas filmai "Man vienai māsiņai", izrādei “Spēlēju, dancoju” un citiem audiovizuāliem darbiem. Kopā ar “Iļģiem” saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu, sešas reizes – balvu par Latvijas Mūzikas ierakstu gada labāko mūsdienu tautas mūzikas albumu. Apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni, Lielo folkloras balvu, Autortiesību bezgalības balvu.

KRISTĪNE ADAMAITE ir ērģeļklases docente Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Ventspils mūzikas vidusskolā, kā arī Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes ērģelniece.  Mācījusies Rīgas 2. mūzikas skolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Absolvējusi JVLMA docētājas Leldes Paulas klavieru klasi (1994), 2002. gadā ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē (prof. Larisas Bulavas klase), papildinājusi zināšanas Enshedes Mūzikas augstskolā Nīderlandē. Regulāri koncertē gan kā soliste, gan, sadarbojoties ar koriem un orķestriem (Valsts Akadēmiskais koris Latvija, kori Kamēr…, Balsis, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, Kremerata Baltica, Ventspils kamerorķestris u.c.) un solistiem (Gunta Gelgote, Ieva Parša, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ēriks Kiršfelds, Artis Sīmanis u.c.). Koncertējusi daudzās Eiropas valstīs, Krievijā, Austrālijā, ASV un Kanādā. No 1996. līdz 2019. gadam darbojusies kā Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcas ērģelniece. Saņēmusi Lielo Mūzikas balvu 2014 par darbu ansamblī.
Komponiste MADARA PĒTERSONE mūzikas gaitas sākusi Siguldas Mūzikas skolas klavieru klasē pie Ilgas Jakobas un saksofona spēles klasē pie Harija Millera. Radošo ceļu turpinājusi Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Mūzikas teorijas nodaļā, šeit apguvusi arī kompozīciju pie Andra Dzenīša. Kompozīcijas studijas turpinājusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) pie Rolanda Kronlaka un Selgas Mences. Studiju gaitā ieguvusi vairākus apbalvojumus: Arnolda Šturma piemiņas balvu par spilgtu radošo darbību, kā arī Tālivalža Ķeniņa balvu par izciliem sasniegumiem mūzikā un radošu aktivitāti (2017). Pētera Vaska fonda kamermūzikas konkursā ieguvusi 1. vietu ar skaņdarbu "Svārsts" (2016), savukārt starptautiskajā Karla Orfa kompozīcijas konkursā Minhenē, Vācijā izcīnījusi augstāko godalgu ar skaņdarbu "Time Stays, We Go" (2019). Papildinājusies Berlīnes Mākslu universitātē, kā arī dažādos kompozīcijas meistarkursos, toskait Madonā un Apeldornā, Nīderlandē. Kopš 2017. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedre.

Liepājas HAMMOND projekts

Liepājas HAMMOND ir unikāls instruments, viens no retajiem šī zīmola eksemplāriem, kas ražots pirms Otrā pasaules kara, 1937. gadā, turklāt Latvijā – Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF) ar īpašu mākslinieka Ādolfa Irbītes dizainu. Līdz mūsdienām saglabājušies vien trīs pie mums ražotie HAMMOND instrumenti.

Piesaistot nīderlandiešu ērģeļu restauratoru Gandertu de Bo, 2023. gadā ir veiksmīgi uzsākta Liepājas HAMMOND restaurācija. Atjaunošanas projektu kopā ar ērģelnieku un jauno džeza mūziķu skolotāju Ati Andersonu iniciējusi mūzikas producente Antra Dreģe. 2024. gada pavasarī plānots darbus turpināt ar elektromotora nomaiņu, pedāļu atjaunošanu, koka daļu restaurāciju un dokumentālo materiālu apkopošanu arhīvam. Lai varētu veikt iecerētos darbus, nepieciešami vēl ap 10 100 eiro, kas tiks izlietoti instrumenta turpmākam remontam, kā arī regulārai tehniskai apkopei un apsildes jautājumu risināšanai.

Daļu nepieciešamā finansējuma cerēts iegūt arī šogad ieplānotajos četros koncertos. Nākamais no tiem paredzēts 30. maijā ar Liepājas mūzikas koledžas, JVLMA un Doma kora skolas džeza nodaļu studentu un pasniedzēju piedalīšanos.

Vairāk par HAMMOND projektu: https://www.putni-ensemble.lv/koncerti/hammond/

Konts ziedojumiem ar norādi 
"Liepājas Lutera baznīcas Hammond ērģeļu remontam":

Kultūras biedrība SPEKTRS
Reģ. Nr. 40008050207
HABA LV22
LV24HABA0551009477455

Koncerts notiek ar Liepājas Valstspilsētas pašvaldības Kultūras projektu līdzfinansējumu

 un Grobiņas zieds atbalstu.