HAMMOND ērģeļu atklāšanas koncerts

Piektdien, 12. maijā, plkst.19.00 Liepājas Lutera baznīcā notiks HAMMOND ērģeļu atklāšanas koncerts, kurā ar īpaši šim unikālajam instrumentam veltītu programmu uzstāsies Atis ANDERSONS (Hammond ērģeles), Santa ŠILLERE (vokāls), Āris OZOLS (ģitāra) un Andris BUIĶIS (sitaminstrumenti). Īpašais viesis – Hammond ērģelnieks Bence VAŠS (Bence Vas, Ungārija/Polija).

Hammond ērģeļu vārds ir nozīmīgs zīmols mūziķu pasaulē, taču Latvijas kultūras vēsturē īpašs ir fakts, ka šī slavenā zīmola elektriskās ērģeles ar speciāli radītu mākslinieka Ādolfa Irbītes dizainu savulaik ražotas arī pie mums Rīgā – Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF).

Līdz mūsdienām saglabājušies tikai trīs šādi pirms Otrā pasaules kara ražotie instrumenti, un viens no tiem ir Liepājas Lutera baznīcas Hammond, kurš šobrīd ir restaurācijas procesā. Ērģeļu atjaunošanu uzņēmies nīderlandiešu restaurators Ganderts de Bo (Gandert de Boo). Viņš īpaši specializējies darbā ar vintage instrumentiem un šopavasar jau paguvis veikt nozīmīgus darbus, lai ērģeles atkal skanētu.

Koncerts 12. maijā būs iespēja dzirdēt Liepājas Hammond unikālo skaņu, novērtēt līdz šim restaurācijā paveikto, iepazīties ar Liepājas ērģeļu stāstu un tālāko instrumenta atjaunošanas plānu.

PIRKT BIĻETES

Par koncertu

Pianista, ērģelnieka un komponista Ata Andersona vadītais kvartets apvieno līdzīgi domājošus mūziķus. Koncertā dzirdēsim Ata Andersona, Santas Šilleres un citu mūsdienu komponistu oriģinālmūziku groove ritmos - gan kompozīcijas izsmalcinātās džeza tradīcijās, gan darbus ar fusion elementiem harmonijā un improvizācijās, gan arī baroka laika dižgara J. S. Baha kompozīcijas svaigā, Ata Andersona kvarteta mākslinieku redzējumā.

“Pasaulslavenās Hammond ērģeles ansambļa skanējumam piešķir unikālu krāsu,” atzīst koncerta programmas autors Atis Andersons. “Šī instrumenta dinamikas un tembrālās iespējas ir ļoti plašas, sākot ar trausli maigu krāsu līdz pacilājoši spēcīgam skanējumam. Šī iemesla dēļ Hammond ērģeles ir apbūrušas māksliniekus dažādos mūzikas žanros un uzrunājušas klausītājus daudzu gadu garumā.”

ATIS ANDERSONS ir pianists, ērģelnieks, pedagogs un komponists, kurš savas gaitas džeza mūzikā aizsācis Rīgas Doma kora skolā, vēlāk ieguvis bakalaura grādu Rietumlondonas Universitātes London College of Music un absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas maģistrantūru. Klavierspēli mācījies pie izcilā holandiešu džezmeņa Roba van Bāvela (Rob van Bavel), džeza ērģeļspēli – pie Boba Vijnena (Bob Wijnen). Studējis arī pie Hammond ērģeļu virtuoza, producenta un komponista Tonija Monako (Tony Monaco), pasaules klases Hammond ērģelnieka Lerija Goldingsa (Larry Goldings) un amerikāņu džeza ērģelnieka Peta Bianki (Pat Bianchi). Regulāri koncertē Latvijā un ārzemēs, uzstājies kopā ar tādiem izciliem māksliniekiem kā saksofonisti Šīmuss Bleiks (Seamus Blake), Riks Margica (Rick Margitza), Roberts Ančipolovskis (Robert Anchipolovsky), Enrike Olivers (Enrique Oliver), Džanni Galjardi (Gianni Gagliardi), Kestutis Vaiginis, trompetisti Džeisons Hanters (Jason Hunter) un Sebastians Studņickis (Sebastian Studnitzky), brazīliešu basģitārists Mišels Pipokinja (Michael Pipoquinha) un holandiešu ģitārists Erans Hars Evens (Eran har Even). Piedalījies vairākos džeza albumu ierakstos (Live in Salaspils, Zaļš, Identities, Jason Hunter Baltic Quartet), kopā ar paša veidoto Ata Andersona džeza trio ierakstījis pirmo klasiskā Hammond ērģeļu trio albumu Organic City.

Džeza dziedātāja un vokālā pedagoģe SANTA ŠILLERE absolvējusi Jelgavas Mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza katedru, kur turpina pilnveidoties pie džeza dziedātājas Ingas Bērziņas. Mācījusies arī Karola Šimanovska Katovices Mūzikas akadēmijā Polijā džeza dziedātājas un komponistes Annas Gadtas (Anna Gadt) klasē, kā arī pie tādām džeza mūzikas ikonām kā Devids Linkss (David Linx), Marija Žoao (Maria Joao), Vladimirs Čekašins (Vladimir Chekasin), Liza Popeila (Lisa Popeil), Lenora Helma - Hamondsa (Lenor Helm-Hammonds), Helle Heninga (Helle Henning), Aga Zarjana (Aga Zaryan), Pēters Hertmanss (Peter Hertmans), Lorencs Kelhūbers (Lorenz Kellhuber), Bruno Amstads (Bruno Amstad). Piedalījusies festivālos Saulkrasti Jazz, Birštonas Jazz Festival, Girls Power in Jazz, Voicingers, konkursā Riga Jazz Stage. Santas balss dzirdama Latvijas Radio 3 džezam veltītos raidījumos, podkāstā JAZZin Muzikālās Piezīmes un animācijas filmu latviešu dublāžās. Ikdienā uzstājas pašas dibinātā trio un kvarteta sastāvā, kur izpilda gan savu oriģinālmūziku, gan džeza standartus. Ir plaša pieredze kā Aijas Andrejevas, Colt, Opus Pro, Aminatas, Markus Rivas bekvokālistei. Darbojas arī pedagoģijas jomā Rīgas Doma kora skolā un Rīgas Pop & Rock studijā.

ĀRIS OZOLS darbojas kā ģitārists, pedagogs, komponists un aranžētājs. Regulāri gatavo fonogrammas un mūziku digitālajai videi. Ir Rīgas Doma kora skolas un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas džeza katedras absolvents, mācījies arī Svētās Cecīlijas Nacionālajā Akadēmijā Romā, Itālijā. Regulāri koncertē dažādās pasaules valstīs un festivālos – Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Šveicē, Itālijā un ASV. Sadarbojies ar daudziem mūziķiem dažādās grupās un orķestros, tostarp ar pūtēju orķestri Rīga, Zemessardzes orķestri, Jelgavas bigbendu, bieži uzstājas duetos ar latviešu un ārzemju māksliniekiem (Jolanta Gulbe - Paškeviča, Alise Kante, Kaspars Markševics u. c.).

ANDRIS BUIĶIS ir viens no pieprasītākajiem bundziniekiem Latvijā. Aktīvi darbojas gan kā koncertmākslinieks, gan ierakstu dalībnieks. Uz skatuves uzstājies kopā gan ar pašmāju zvaigznēm (Raimonds Pauls, Laima Vaikule, Intars Busulis, Jānis Stībelis, Laimis Rācenājs, Marija Naumova, Raimonds Macats, Renārs Kaupers, Aija Vītoliņa, Linda Leen, Dons, Uldis Marhilēvičs, Arnis Mednis, Valts Pūce, Niks Gothams, Kārlis Vanags, Deniss Paškevičs) un kolektīviem (Sinfonietta Rīga, Keksi, City Jazz Big Band, Latvijas Radio Bigbends, Very Cool People, The Sound Poets, LUPA, Mattergy), gan ar virkni ārzemju mākslinieku un grupu: Kenijs Verners (Kenny Werner), Toivo Unts (Toivo Unt), Hārmens Franje (Harmen Fraanje), Klemenss van der Fēns (Clemens van der Feen), Daniel Mester Quartet, K Trio, The Brag Pack). Guvis panākumus daudzos starptautiskos konkursos, ieguvis vairākus Grand Prix (par labāko džeza albumu The Meatball Evening Islandes mūzikas gada balvā, starptautiskajā konkursā Keep An Eye kopā ar Daniela Mestera kvartetu, Riga Jazz Stage kā džeza bundzinieks), kā arī pirmās vietas Ventspils Groove un Boldsound konkursos kā Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas ansambļa vadītājs. 2020. gadā izdots solo albums Zaļš.

BENCE VAŠS (Bence Vas, Ungārija/Polija) ir pazīstams ungāru komponists un Hammond ērģelnieks. Kopā ar Vas Bence Trio, Vas/Bukowski/Szmańda Trio un ansambli Organism viņš aktīvi darbojas džeza, improvizācijas un mūsdienu mūzikā. Uzstājies daudzās Eiropas pilsētās, tostarp Prāgā, Berlīnē, Štutgartē, Budapeštā, Krakovā, Varšavā, Ščecinā, spēlējis kopā ar tādām nozīmīgām mūsdienu džeza skatuves figūrām kā Grammy balvai nominētais Hammond ērģelnieks Braiens Čarets (Brian Charette), trompetists Kornels Fekete-Kovāčs (Kornél Fekete-Kovács), poļu ērģelnieks Kajetans Galass (Kajetan Galas), bundzinieks Kšištofs Šmaņda (Krzysztof Szmańda), džeza vibrafonists Dominiks Bukovskis (Dominik Bukowski). Piedalījies sešu albumu ierakstos, mīl mākslu un glezno. Pašreiz dzīvo un strādā Polijā.
https://bencevas.com/

Par ērģeļu atjaunošanas projektu

Liepājas Hammond ir unikāls VEF ražots eksemplārs, ko 1937. gadā Liepājas Lutera baznīcai dāvājis Kārlis Ulmanis. Kā to atzīst pieredzējušais ērģeļu restaurators Ganderts de Bo, Rīgā ražotās ērģeles ir vecākas par citiem instrumentiem, uz kuriem parasti muzicē pasaulē, tādēļ tām ir īpaša vērtība. Pašreiz meistars ir pabeidzis ērģeļu diagnostikas darbus un veicis instrumenta skaņu sistēmu atjaunošanu, kā arī restaurējis 1960. gados ražotu Leslie skaļruni, kas atceļoja uz Latviju, lai stātos pēckara periodā nozaudēto oriģinālo skandu vietā.

Projekta turpinājumā vēl jāparūpējas par instrumenta koka daļu restaurāciju, kā arī atbilstošu gaismas un skaņas aprīkojumu pie ērģelēm, lai instrumenta lietošana būtu mūziķiem ērta un atbilstu mūsdienu tehniskajām prasībām. Vienlaikus nepieciešams risināt arī ērģeļu telpas siltuma jautājumu ziemas periodā, kas ir ļoti svarīgi, lai uzturētu kārtībā atjaunotos mehānismus. Tāpat ir uzsāktas sarunas par sadarbību ar Liepājas mūzikas koledžas džeza nodaļu un plānots, ka topošie mūziķi varēs vingrināties uz oriģinālā Hammond instrumenta, kā arī veidot jaunas kompozīcijas un koncertus, kuru centrā būtu VEF ražoto ērģeļu īpašā skaņa.

Novērtējot Hammond nozīmīgo vietu Latvijas kultūras vēsturē un apkopojot vērtīgos restaurācijas procesā iegūtos materiālus (rasējumus, instrumenta detaļas, aprakstus, fotogrāfijas), tiek domāts par to, lai pēc instrumenta restaurācijas darbu paveikšanas ērģeļu telpā varētu izveidot pastāvīgu ekspozīciju par Hammond ērģelēm Latvijā.

Kopējā ērģeļu atjaunošanas projektam nepieciešamā summa ir 16 425 eiro. Projektu ar 4000 eiro atbalstījusi Liepājas pilsēta, 3600 eiro piesaistīti VKKF projektu konkursā. Šie līdzekļi kopā ar koncertos saziedoto naudu jau izlietoti, lai savestu kārtībā skaņas mehānismus un iegādātos Leslie skaļruni.

Lai varētu pabeigt iecerētos darbus, nepieciešami vēl ap 7913 eiro, kas tiks izlietoti instrumenta koka daļu restaurācijai, regulārai tehniskai apkopei un apsildes jautājumu risināšanai.

Novērtēsim ikvienu ziedojumu, lai varētu pilnībā atjaunot šo unikālo instrumentu!

Konts ziedojumiem ar norādi "Liepājas Lutera baznīcas Hammond ērģeļu remontam":
Kultūras biedrība SPEKTRS
Reģ. Nr. 40008050207
HABA LV22
LV24HABA0551009477455

Projekts notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Liepājas valstspilsētas pašvaldības Kultūras projektu līdzfinansējumu.

Vairāk par Lorensu Hamondu un viņa ērģelēm: https://ej.uz/hammond
Aktuālās ziņas: https://www.facebook.com/kulturasbiedribaspektrs

<<< Noslēdzies pirmais vēsturisko VEF ražoto HAMMOND ērģeļu atjaunošanas posms

Pie HAMMOND ērģelēm 21. gs. paaudze >>>